Organizāciju kultūrai jāmainās

05/12/2011 Komentēt

Komentārs publicēts kā daļa no plašāka raksta “Izglītībā un Kultūrā” 1.12.2011. par skolu akreditāciju.

Skolu darbības kvalitātes izvērtēšanas trīs svarīgākie mērķi ir garantēt pasūtītājam – skolēniem, vecākiem, noteikta profila un kvalitātes pakalpojumu saņemšanu, identificēt kopējās tendences skolu darbībā izglītības politikas veidošanai, un, pats galvenais, rosināt izglītības iestādes pastāvīgi strādāt pie sava darba uzlabošanas.

Esošais vai jauns skolu akreditācijas modelis būtu jaizvērtē tieši pēc tā, cik lielā mērā tas rosina un atbalsta pašas skolas savas darbības izvērtēšanā, lai ieviestu reālus uzlabojumus mācību darbā. Skolām jāizvirza augsta kvalitātes latiņa, jo bērni ir pelnījuši labāko, taču, līdztekus ambicioziem kritērijiem jāpiedāvā atbalsta mehānismi šo mērķu sasniegšanai. IZM jādomā par to, kā veicināt izvērtēšanas un uzlabojumu ieviešanas pakalpojumu attīstību.

Šāda pieeja izvērtēšanai prasa organizāciju kultūras maiņu visos līmeņos no klases līdz skolai un Izglītības kvalitātes valsts dienestam (IKVD). Par nozīmīgu funkciju visos līmeņos jākļūst nevis kvalitātes kontrolei, bet gan kvalitātes vadībai. Ne bez pamata izglītības sistēmā iesakņojies uzskats, ka ārējie vērtētāji, kas vēro stundas un apmeklē skolu, meklē nepilnības un izvērtēšanai izmanto vienīgi formālus rādītājus, piemēram, dokumentāciju. Tādēļ ārējiem vērtētājiem nereti vērošanai tiek piedāvātas paraugstundas, klasēs mainīti aizkari, ķīmijas laboratorijās trūkstošo vielu vietā sabērts sāls vai cukurs. Šādā vidē līdzīga izpratne par vērtēšanu kā vienīgi ārēju, formālu, galēju spriedumu par savu darbu veidojas arī skolēniem. Rezultātā – mācīšanās notiek atzīmes dēļ, skolotājiem jāiegulda lielas pūles, lai skolēni skolotāja komentārus par savu darbu uztvertu kā vērtīgu atgriezenisko saiti sava darba uzlabošanai.

Ar šādu negatīvu sistēmas dalībnieku iepriekšējo pieredzi jārēķinās attīstot skolu kapacitāti veikt regulāru pašnovērtēšanas darbu. Pašnovērtēšanai skolām nepieciešami dažādi instrumenti, plašs un daudzveidīgs un nozīmīgiem izglītības mērķiem atbilstošs datu kopums. Tomēr svarīgākais – sistēmas dalībniekiem nepieciešami stimuli izvirzīt augstus mērķus savai darbībai, lai rastos patiesa vajadzība pēc šādiem datiem. Skolai jākļūst par mācīšanās organizāciju, kur galvenais „skolēns“ ir skolas direktors, kas spēj likt lietā izvērtēšanas datus. Tāpat kā skolēnu darba vērtēšanai klasē, skolu akreditācijai ir jēga tikai tad, ja skola iegūto informāciju uzskata par vērtīgu atgriezenisko saiti sava darba uzlabošanai.

Like this:

Be the first to like this post.

Ievietots iekš Bez kategorijas

Par Zane Oliņa, Iespējamā misija
Zane Oliņa izglītības jomā darbojas jau vairāk kā 15 gadus. Dibinājusi un vairākus gadus vadījusi sabiedrisko organizāciju Bērnu Vides skola, izstrādājot mācību saturu un programmas, rīkojot tālākizglītības kursus skolotājiem un nevalstisko organizāciju biedriem par vides izglītību, projektu metodi, interaktīvajām mācību metodēm un pieaugušo izglītību. Piedalījusies Sorosa fonda programmas „Pārmaiņas izglītībā“ veidošanā un vadījusi projektu „Efektīva skola“. 1998. gadā ieguvusi Fulbraita stipendiju studijām ASV, kur ieguva maģistra un vēlāk doktora grādu Arizonas valsts universitātē ar specializāciju mācīšanās un mācību tehnoloģijās (M.Ed. un PhD. in Learning and Instructional Technology). Pēc studiju pabeigšanas, piecus gadus strādājusi kā mācībspēks Floridas valsts universitātē, pasniedzot kursus mācību un mācīšanās teorijās, mācību procesa plānošanā, projektu vadībā, izglītības programmu izvērtēšanā, veicot pētniecības darbu un strādājot ar doktorantiem. Pēc atgriešanās Latvijā, Zane Oliņa kā viesprofesore turpināja pasniegt tālmācības kursus Floridas universitātes Mācību sistēmu (Instructional Systems) programmā un šobrīd darbojas kā mācību un izglītības konsultante. No 2007. gada oktobra līdz 2011.gada vasarai, Zane Oliņa ir programmas Iespējamā misija direktore un valdes locekle. Kopš 2011.gada rudens - Iespējamās misijas programmas attīstības vadītāja.